for the deem ops ends.......................                                                       , Esej'z Agronomia. Universidad Autónoma Metropolitana - Xochimilco
Carlota.OMG
Carlota.OMG

for the deem ops ends....................... , Esej'z Agronomia. Universidad Autónoma Metropolitana - Xochimilco

2 str.
225Liczba odwiedzin
Opis
edwin eernesrd...................
20 punkty
Punkty pobierania niezbędne do pobrania
tego dokumentu
Pobierz dokument
Podgląd2 str. / 2
Pobierz dokument
33445

nabyadhrupadī āndōlana, ēkaṭi samaẏa yakhana kichu ālōkāẏana, ēkaṭi āndōlana kāraṇa ēbaṁ ēra byabahārēra pracāra sba-cintā madhyē sañcālita kāraṇa ē'i, mānuṣa parama rājatantrēra kṣamatā niẏē praśna ēbaṁ rājanīti śuru anśagrahaṇēra ālōcanā karā haẏēchē. Sāmājika biplabēra phalē paribartana mānuṣēra dbārā bāhita ā'uṭa, phrānsē pharāsi biplaba, yā tāra nijēra burjōẏā apramāda ēbaṁ ni'uklāsisijama karāra yauktikatā hisēbē grahaṇa ghaṭabē.

Dērī saptadaśa śatābdītē phrānsēra nētr̥sthānīẏa bhūmikā byāpr̥ta ēkaṭi biśbaśakti lu'iẏēra, yārā sbairatantra bhita basānō ēbaṁ pāścātya sanskr̥ti kēndrē dēśēra sthāna rājatbakālē ri hisābē śuru haẏa. Ēkhāna thēkē, ēsa XVIII mātrātiriktabhābē pharāsi, muhurtē pradhāna nīti sid'dhānta tōlē ēbaṁ saba i'urōpīẏa samājēra tāra padāṅka anusaraṇa karabē. Kintu tām̐ra rājatbēra śēṣēra dikē ēbaṁ biplabī samaẏēra jāẏagā śaktira kṣaẏa ēbaṁ burjōẏā ut'thānēra nētr̥sthānīẏa ghaṭanā dhārābāhika nitē nimnalikhita samaẏa. Pharāsi biplabēra dāna br̥d'dhi, ubhaẏa sāmājika saṅghāta ō rājanaitika. Ē'i samaẏē pādarībarga ēbaṁ ābhijātya biśēṣādhikāra yē biśrāma ō ēkaṭi ucca paryāẏēra ēbaṁ jām̐ka karē jībanēra rājatantra, daśamānśa karēra saṅgē abhiyukta rājā yē kr̥ṣakadēra kama'i bēm̐cē thākatē pārē karēni yā'ō asbīkr̥ta haẏēchē āsbādita. Ēṭā kr̥ṣakadēra jan'ya arthanaitika ō kr̥ṣi saṅkaṭēra samaẏa naẏa. Uparantu, ēkaṭi natuna śrēṇī, burjōẏā gaṇyamān'ya rājanaitika ārthika ō sānskr̥tika śakti yē ābhijātya ēbaṁ pādarībarga hisābē ēka'i biśēṣādhikāra dābī saṅgē pradarśita. Nabajāgaraṇēra ādarśēra ē'i pārthakya nirmūla saba jan'ya samāna suyōga estamentales pētē. Biplabīdēra burjōẏā apramāda ēbaṁ yauktikatā pratinidhitba ni'uklāsisijama byabahr̥ta. janma ēkaṭi << >> athabā << ēkāḍēmika sāhityānuśīlana pratnatāttbika >> kāṭiẏā rakōkō śilpa birud'dhē pratikriẏā thēkē dēkhā dēẏa duṭō kāraṇē. Ēṭā aṣṭādaśa śatābdīra madhyabhāgē yakhana kaṭhōra sāhityānuśīlana yātrā āmarā nabyadhrupadī śuru kala -to ēkhānē. Rēsipi nirdiṣṭa aṣṭādaśa śatābdītē, prakr̥ti ēbaṁ baẏasa aikyabad'dha karāra ēkaṭi śilpa barga yē tāra naitika bala jan'ya manōyōga dābi karatē chila. Arjanēra jan'ya mūlyabāna kichu praẏōjanīẏa jan'ya śailpika bāhinī upasthita chilēna; gadyē nichaka bibr̥ti bā'irē āmādēra karāra, yēmana paścima jāhira sr̥ṣṭi kichu kābyika kr̥titba. Sabacēẏē nabyadhrupadī pē'inṭiṁ saṅkrānta, ēkaṭi grika bā rōmāna ṭēksaṭēra nirbharaśīla kanaṭēnṭa kapirā'iṭa ā'inē pūrbānumati thākā, kintu kalpanāprabaṇa śakti yātē prāẏa'i uṯsāha ō prācīnakālēra baksa udāsīna.

Ēbaṁ biśēṣata Wesr ēbaṁ Kauffman ai Vien, Megs, hyāmilaṭana ēra chabi bihā'inḍa, sēkhānē āsalē naitika ēbaṁ śilpasam'mata bala chila. Sakala pē'inṭiṁ uddēśyēra kṣētrē'i nabyadhrupadī āndōlana, śudhu ēkaṭi kautūhala bhālō balē manē hacchē yadi rēsipi nā yē utpādita apratyāśitabhābē jyāka lu'i ḍēbhiḍa ēra kāja phalāphala.

Ki ḍēbhiḍa āgē anēka śilpī ākāṅkṣita chila ādāẏa yēmana klāsisisṭa bartamāna kāja. Āmi ēkaṭi biśud'dharūpē śāstrīẏa śilpa, grēkō-rōmāna prācīnatba maḍēla dbārā anuprāṇita punarūd'dhāra dhāraṇā samparkē balalāma. Paryālōcanā, dbidhānbita ēbaṁ khārāpa abhyāsa ēbaṁ bārōka adhesions pragatiśīla dispossession biśud'dha sacitra sāhityānuśīlana thēkē pathē ghām̐ṭi chila.

Ē'i patha ḍēbhiḍa madhyē culminates. Āgē, bibhinna pharāsi śikṣaka yārā natuna sbāda bhita pratiṣṭhā, aṣṭādaśa śatābdī juṛē sajjāśailīsaṅkrānta liṭāra nabyadhrupadī dhāraṇā defoliating. Rōmē pharāsi ēkāḍēmira lu'iẏēra dbārā pratiṣṭhita, ē'i śilpīdēra sarāsari sanyukta karā haẏa, pharāsi klāsisisṭa bām̐ka ēkaṭi gurutbapūrṇa bhūmikā pālana.

Ēm̐dēra madhyē āmarā pharāsi prabhudēra hā'ilā'iṭa: Jōsēpha māri Vien (Montpellier, 1717-pyārisa, 1809), Natoire śiṣya ēbaṁ anādikāla tādēra maḍēla ēṭi prathama. Ē'i abhiyōjana pyārisa thēkē phērāra saṅgē utpādita haẏa, 1954 sālē sampanna grika śailī thēkē tāra dr̥ṣṭitē, manōyōga nibad'dha tāra Daedalus ikārusa (cārukalā bidyālaẏa). Ē'i pad'dhatira sajjāśailīsaṅkrānta ātmā (Cupids bikrētā, Fontainebleau prāsāda) jhalamalāni nā. Tini rōmē'ō pharāsi ēkāḍēmira, yēkhānē ḍēbhiḍa, bhabiṣyaṯ ēbaṁ jabaradasta uttarādhikārī, tāra anēka śiṣya madhyē dām̐ṛiẏē ā'uṭa paricālaka chilēna. Ēchāṛā'ō śiṣya-Andre FRANCOIS bhinasēnṭa (pyārisa, 1746-1816) neoclasicismo.-Ēpha-pi tāra niṣpattimūlaka upāẏa jan'ya antarbhukta. PEYRON (Aix, 1744-pyārisa, 1814)"gryānḍa śailī" arjanēra dikē ārō pariṣkārabhābē calanta. Āpani haẏatō balatē pārēna yē prathama satya klāsisisṭa chila, tāra kāja Belisario ēkaṭi kr̥ṣaka yārā tāra kamānḍēra adhīnē dāẏitba pālana karēna thēkē ātithēẏatā grahaṇa madhyē bā'irē dām̐ṛiẏē; karnēliẏā, Miltiades (lubhara mi'ujiẏāma) ēra Gracchi (lubhara mi'ujiẏāma) phi'unārēla mā; Marius, Alceste... Tām̐ra dhrupadī mūlata Poussin dr̥ṣṭi dbārā prabhābita haẏēchila, tini tāra sahakarmī chātra ḍēbhiḍa, yārā ēmanaki paṭabhūmi nimnapadē sarāna ēbaṁ tāra pūrbasurī hisēbē bibēcanā karā yētē pārē dbārā thēmē giẏēchila. Jean-Baptiste Regnault (pyārisa, 1754-1829) 1777 sālē itāli thēkē bhramaṇa ēbaṁ rōmēra dbitīẏa puraskāra jitēchē. Ēkāḍēmī ō inasṭiṭi'uṭēra sadasya, tādēra byabasā śāstrīẏa thima jan'ya dām̐ṛiẏē ā'uṭa, a�yākilisa ō Briseis (āśrama mi'ujiẏāma, sēnṭa piṭārsabārga), tina graces (lubhara), Pygmalion (lubhara) athabā a�yākilisēra śikṣā dbārā mata naraghōṭaka quiran (lubhara). "Gryānḍa śailī" bā ni'uklāsisijama sāhityānuśīlana dikē"mahimānbita śailī" bā saṅkṣēpē ē'i patha, tāra concreteness, tāra carama dāẏūda tādēra śaharē paum̐chē āmarā balēchēna. Sutarāṁ, ē'i citra yakhana anēkēra ādyasthala bhabiṣyatē unnata karā, saṅgamēra ēbaṁ pūrbēra saba śāstrīẏa prabaṇatā sārānśēra bindu haẏē.

Brak komentarzy
Pobierz dokument